Trešā nedēļa

Pagājušo nedēļ nebija nekādas vēlmes kaut ko rakstīt. Bet tas nu ir pagājis un ir laiks atskaitīties!

Par spīti tam, ka lietojot Roaccutane nedrīkst sauļoties, jo āda it kā kļūstot pārlieku fotosensitīva un varot ātri apdegt/izveidot pigmenta plankumus, šīs brīvdienas bija tik saulainas un karstas, ka nespēju nosēdēt ēnā un drusku pasauļojos. Un nekādu apdegumu vai plankumu man nav. Esmu smuki apbrūninājusies bez nekādiem sarežģījumiem. Zinu jau, ka aknei nav labi sauļoties, bet galīgi balta kā papīrs visu vasaru staigāt negribu  un vienmēr pastāvēšu par to, ka mērens iedegums ir tikai un vienīgi veselīgs. D vitamīns tak! Iespējams, ka te lielu lomu spēlē nelielā zāļu deva, ko lietoju, bet tagad vismaz zinu, ka tik paniski no saules man nav jābaidās un ar manu ādu nekas nenotiks. Otrs aizliegums, ko pārkāpu (baigais rebels esmu) ir fiziska slodze. Zāļu lietošanas instrukcijā ieteikts pārtraukt smagu fizisku slodzi, bet tā kā intensīvi trenējos sporta zālē jau pusgadu, nebiju ar mieru to pildīt. Ārsts ieteica ieklausīties sevī, ja viss sāk sāpēt un pašsajūta ir slikta, tad piebremzēt, bet ja ne, tad uz priekšu. Tā arī daru un pagaidām trenējos kā ierasts, nekādus traucēkļus nejūtu!

Runājot par blakusparādībām - diezgan par sevi liek manīt galvas āda. Tā ir niezoša un lobās, izskatās pēc blaugznām. Risinājums ir to nekasīt, bet bieži gadās nenoturēties un tad arī parādās blaugznveidīgie ādas gabaliņi matos. Cenšos pirms mazgāšanas tajos paturēt kādu eļļiņu, bet tagad iedomājos, ka vajadzētu pamēģināt nemazgāt ar šampūnu, bet gan tikai ar kondicionieri.
Jaunpienāceja blakusparādību bariņā ir ādas lobīšanās no sejas. No visas sejas. Man lobās vaigi, piere, uzacis, pilnīgi viss. Izskatās ne pārāk smalki, bet ar to vēl var sadzīvot.
Ar ko paliek grūtāk sadzīvot - ar lūpām! Klāt tam, ka nevaru bez lūpu balzama pat 5 minūtes, man sākuši plīst lūpu kaktiņi. Tas ir sāpīgi un izskatās neglīti.

Ā. Un vēl. Deguns arī beidzot dabūjis. Tik sauss, ka visa gļotāda pārakmeņojusies un visu laiku liekas, ka tajā kaut kas ir un tad to sakaltušo ādu, protams, gribas izplēst un tad ir asinis. Jāsāk būs vilkt dūraiņi, lai beidzu sevi knibināt.
11. jūlijā dodos atrādīties pie dermatologa, varbūt saņemšu kādus ieteikumus, kā cīnīties ar to, kas notiek pašlaik. Pati saviem spēkiem esmu atklājusi, ka labākais lūpu balzams ir mūsu pašu oranžais Dzintars! Ar to lūpas izskatās kaut cik pieņemami. Un iepriekš minēto Bioderma Sensibio krēmu esmu iemainījusi pret Ceano Cosmetics roku krēmu, kuram sastāvā nav draņķu, bet gan tikai šī sviests u.c. vērtīgas komponentes. Tāpēc arī drošu sirdi zieķēju uz sejas un ir labāk! Šādam sausumam tikai treknie palīdz un savu Biodermu varēšu pietaupīt vieglākiem periodiem.
Nu kaut kā tā, viegli nav, bet uz priekšu iet!

P.S. Pumpu situācija ir drusku labāka, bet tās joprojām metas. Daudz ātrāk izžūst gan, tas vismaz!
Un zinu, ka solīju bildes, bet kaut kā tā nejūtos pagaidām. Ceru, ka vismaz ar aprakstiem kādai/kādam būšu palīdzējusi gūt ieskatu tajā, cik traki vai netraki tas viss ir!

Pirmā nedēļa

Šodien iedzēru septīto kapsulu - wuhū, viena no ļoti daudzajām nedēļām ir galā!

Kopumā pašsajūta ir ļoti laba, pašlaik mani sasniegušās tikai vieglas formas blakusparādības - joprojām ir sausas lūpas, kas kļūst vēl sausākas. Sajūta ir tāda kā pēc ilgstošas slimošanas, tās ir tādas savilktas, āda uz tām liekas biezāka. Normālā situācijā pat gribētos tās noskrubēt, bet tagad gan to nedrīkstu darīt. Lai nu kā, tas nav nekas nepaciešams un tā kā tās izmaiņas ir pakāpeniskas, pie visa palēnām pierod. Arī pie diskomforta. Sauso ķermeņa vietu bariņā pievienojas acis. Pagaidām gan nežūst tik traki, lai skrietu pēc pilieniem, bet izmaiņas ir jūtamas. Ik pa laikam ir tāda nedaudz grauzoša sajūta. Ilgāk skatoties monitorā vai telefona ekrānā acis daudz ātrāk nogurst.
Runājot par akni, nekādas lielās izmaiņas nemanu. Neteikšu, ka būtu daudz jaunu izsitumu, tikai pāris, nelieli. Vecās pumpas šķiet pažuvušas, nav sāpīgas. Sejas āda arī ir kļuvusi sausāka - āda no deguna un zoda drusku plēkšņojas.

Pagaidām ar blakusparādībām sadzīvoju labi! Ja sākumā likās, ka jutīšu baigo diskomfortu, tad tagad saprotu, ka lai gan nav nekā burvīga tajā visā, kopumā nav arī tik traki, jo kā jau teicu - tas notiek palēnām un ar to var tik galā. Lūpu balzāmi, mitrinoši ķermeņa/sejas krēmi, acu pilieni un aidā!

Trešā diena

Šodien izdzēru trešo Roaccutane kapsulu.
Pagaidām nekādas blakusparādības nejūtu. Pieļauju, ka tas ir tikai placebo efekts, bet varbūt drusku vairāk slāpst.
Runājot par manu sejas ādu, tā JAU sāk izskatīties labāk. Esošās pinnes ir palikušas nesāpīgas, jaunas nav parādījušās. Šī gan ir tikai trešā diena, bet es ticu, ka efekts nav tikai manā galvā. Bet protams, vēl pāragri spriest. Pagaidām gan jūtos ļoti labi! :)


Pēc dermatologa ieteikuma iegādājos Bioderma Sensibio Light (citur saucas Crealine Legere) krēmu, kas palīdzēšot cīnīties ar ādas sausumu. Jāmin, ka dzerot Roaccutane, nedrīkst lietot nekādus anti-akne līdzekļus vai skrubjus, lai lieki nekairinātu ādu. Sejas kopšanai jāizvēlas saudzīgi, mitrinoši līdzekļi. Tīrīšanai izmantoju to pašu Bioderma Sensibio micellāro ūdeni un tagad arī kremiņu. Pirmie iespaidi ir labi, krēms labi iesūcas un ādu padara zīdainu. Tā kā zāles izmaksā dārgi, meklēju izdevīgāko cenu kremiņam, to atradu internetveikalā www.zzoo.lv. Devos pakaļ precei jau nākamajā dienā, par krēmu samaksāju tikai 11,38 pretēji veikala cenai, kas svārstās no 15-16 EUR. Nereklamēju neko, bet tur arī citām Bioderma precēm ir ļoti draudzīgas cenas, ja nu kādai ir vajadzība. :)

Sākums

Pēc aptuveni 10 gadu garas cīņas ar acne vulgaris man pretī BEIDZOT stāv rozā recepte! Pēc pāris stundām došos uz aptieku un ceru, ka zāles būs uz vietas, lai šodien pat uzsāktu aptuveni pusgadu ilgo terapiju. Esmu priecīga, ka beidzot tiks izbeigta mūžīgā galvas lauzīšana par to, vai tiešām mana sejas āda varētu būt tīra, gluda un nesāpīga. Vai beidzot varēšu iziet no mājas bez jebkādas kosmētikas kārtas. Tie, kas nav piedzīvojuši smagu akni, nekad nesapratīs to dziļo robu, ko tā izplēš pašpārliecinātībai. Bet tie, kas šo lasa, to zina un man nav jēgas tajā vairs iedziļināties.
Nolēmu izveidot šādu blogu, jo pašai pētot Roaccutane internetā, sapratu, ka ir gaužām maz pieredzes stāstu. Tad nu šeit centīšos atskaitīties ik pēc dažām dienām. Sīki uzskaitīšu jebkādas izmaiņas pašsajūtā un izskatā, ko redzu, centīšos rakstus papildināt arī ar foto. Kā zinām, blakusparādības šīm zālēm ir daudz un dažādas, redzēsim, kas no tā visa būs man! Hehe, kā tādā loterijā.
Īsa manas slimības anamnēze - akne kā diagnoze man tika noteika 15 gadu vecumā, kad pirmo reizi aizdevos pie dermatologa. Sākām ārstēšanu klasiskajā variantā. Īpaša sejas kopšana, primām kārtām. Toreiz man parakstīja lietot Dr.Wolff mazgāšanas un kopšanas līdzekļus, pēc tam arī visu Biodermas zaļo līniju. Kaut kāds efekts noteikti bija, taču minimāls. Pēc tam jau sāku dzert tetraciklīnus - antibiotikas, kurām pēc idejas vajadzētu samazināt aknes simptomus. Efekta nebija. Pēc tam izgāju arī vēl kaut kādu zāļu kursu, vairs neatceros, kā sauca, bet bija violetas tabletes. Arī tās neko nemainīja. Toreizējā dermatoloģe pierunāja mani pamēģināt arī hormonālo terapiju, respektīvi, lietoju kontracepcijas tabletes. Efekts bija, bet minimāls. Pēc kāda laika apmeklēju ginekologu un sapratu, ka hormonālus preparātus vairs lietot nevēlos. Akne, protams, saasinājās pēc zāļu pārtraukšanas. Tad nu devos pie viena no labākajiem Latvijas dermatologiem. Pēc sarunas, kurā nonācam pie tā, ka pēdējais, ko varu mēģināt ir Roaccutane, dakteris man ieteica pārbaudīt olnīcas. Kā izrādās, slimoju ar PCOS, kas arī ir tas iemesls, kāpēc mana seja ir pumpu apsēsta. Tālāk jau risināju šo problēmu ginekoloģiski - tiku operēta, lai "iedarbinātu" manas olnīcas. Diemžēl operācijas efekts saglabājās tikai pusgadu un pumpas bija atpakaļ ar jaunu jaudu. Izmēģināju arī diētu - izslēdzu no ēdienkartes cukuru un cieti saturošus produktus. Lai gan manu aknes situāciju tas neuzlaboja, pašsajūta gan ieguva un arī turpmāk uzturā praktiski nelietoju cukuru un cieti. Bet stāsta varone ir akne, nevis mana diēta. Tad nu atkal devos pie sava vecā drauga, dermatologa. Uztaisīju pieprasītās analīzes un pēc garas konsultācijas par visām blakusparādībām un kontrindikācijām, saņēmu recepti.
Par to, kas ir Roaccutane, manuprāt, nav jēgas stāstīt, jo tie, kas šo lasa, aptuveni jau zina par ko ir runa. Ja nu ne, tad internetā var atrast daudz biedējošas informācijas. Un labi, ka tā, jo zāles ir nopietnas un drīkst lietot tikai dermatologa uzraudzībā.
Mans kurss sākas ar mazāko zāļu devu - 20 mg dienā. Pēc mēneša dodos atrādīties. Un tā aptuveni pusgadu.

Īsi par to, ko  nedrīkstu darīt -

• lietot alkoholu (lai noņemtu stresu no aknām);
• pārāk intensīvi trenēties, jo var būt locītavu sāpes;
• uzturēties saulē, jo ādas jutība pret UV starojumu ir paaugstināta;
• palikt stāvoklī. 

Kas man jādara - 

• jālieto mitrinošs krēms, dr. ieteica Bioderma Sensibio light krēmu;
• jālieto lūpu balzams, jo 99,99% piemeklēs blakusparādība - sausas lūpas;
• jālieto saules aizsargkrēms all day every day, pat ja tikai izskrienu laukā "uz piecām minūtītēm".

Ceru, ka ārstēšanas kurss būs veiksmīgs un blakusparādības pārāk nenomocīs, kā arī ka kādam būs noderīgi palasīt par manu pieredzi! Tāpat sagaidu arī atgriezenisko saiti no jums - jebkādus komentārus un jautājumus. Ar prieku centīšos palīdzēt!