Wednesday 6 July 2016

Trešā nedēļa

Pagājušo nedēļ nebija nekādas vēlmes kaut ko rakstīt. Bet tas nu ir pagājis un ir laiks atskaitīties!

Par spīti tam, ka lietojot Roaccutane nedrīkst sauļoties, jo āda it kā kļūstot pārlieku fotosensitīva un varot ātri apdegt/izveidot pigmenta plankumus, šīs brīvdienas bija tik saulainas un karstas, ka nespēju nosēdēt ēnā un drusku pasauļojos. Un nekādu apdegumu vai plankumu man nav. Esmu smuki apbrūninājusies bez nekādiem sarežģījumiem. Zinu jau, ka aknei nav labi sauļoties, bet galīgi balta kā papīrs visu vasaru staigāt negribu  un vienmēr pastāvēšu par to, ka mērens iedegums ir tikai un vienīgi veselīgs. D vitamīns tak! Iespējams, ka te lielu lomu spēlē nelielā zāļu deva, ko lietoju, bet tagad vismaz zinu, ka tik paniski no saules man nav jābaidās un ar manu ādu nekas nenotiks. Otrs aizliegums, ko pārkāpu (baigais rebels esmu) ir fiziska slodze. Zāļu lietošanas instrukcijā ieteikts pārtraukt smagu fizisku slodzi, bet tā kā intensīvi trenējos sporta zālē jau pusgadu, nebiju ar mieru to pildīt. Ārsts ieteica ieklausīties sevī, ja viss sāk sāpēt un pašsajūta ir slikta, tad piebremzēt, bet ja ne, tad uz priekšu. Tā arī daru un pagaidām trenējos kā ierasts, nekādus traucēkļus nejūtu!

Runājot par blakusparādībām - diezgan par sevi liek manīt galvas āda. Tā ir niezoša un lobās, izskatās pēc blaugznām. Risinājums ir to nekasīt, bet bieži gadās nenoturēties un tad arī parādās blaugznveidīgie ādas gabaliņi matos. Cenšos pirms mazgāšanas tajos paturēt kādu eļļiņu, bet tagad iedomājos, ka vajadzētu pamēģināt nemazgāt ar šampūnu, bet gan tikai ar kondicionieri.
Jaunpienāceja blakusparādību bariņā ir ādas lobīšanās no sejas. No visas sejas. Man lobās vaigi, piere, uzacis, pilnīgi viss. Izskatās ne pārāk smalki, bet ar to vēl var sadzīvot.
Ar ko paliek grūtāk sadzīvot - ar lūpām! Klāt tam, ka nevaru bez lūpu balzama pat 5 minūtes, man sākuši plīst lūpu kaktiņi. Tas ir sāpīgi un izskatās neglīti.


Ā. Un vēl. Deguns arī beidzot dabūjis. Tik sauss, ka visa gļotāda pārakmeņojusies un visu laiku liekas, ka tajā kaut kas ir un tad to sakaltušo ādu, protams, gribas izplēst un tad ir asinis. Jāsāk būs vilkt dūraiņi, lai beidzu sevi knibināt.
11. jūlijā dodos atrādīties pie dermatologa, varbūt saņemšu kādus ieteikumus, kā cīnīties ar to, kas notiek pašlaik. Pati saviem spēkiem esmu atklājusi, ka labākais lūpu balzams ir mūsu pašu oranžais Dzintars! Ar to lūpas izskatās kaut cik pieņemami. Un iepriekš minēto Bioderma Sensibio krēmu esmu iemainījusi pret Ceano Cosmetics roku krēmu, kuram sastāvā nav draņķu, bet gan tikai šī sviests u.c. vērtīgas komponentes. Tāpēc arī drošu sirdi zieķēju uz sejas un ir labāk! Šādam sausumam tikai treknie palīdz un savu Biodermu varēšu pietaupīt vieglākiem periodiem.
Nu kaut kā tā, viegli nav, bet uz priekšu iet!

P.S. Pumpu situācija ir drusku labāka, bet tās joprojām metas. Daudz ātrāk izžūst gan, tas vismaz!
Un zinu, ka solīju bildes, bet kaut kā tā nejūtos pagaidām. Ceru, ka vismaz ar aprakstiem kādai/kādam būšu palīdzējusi gūt ieskatu tajā, cik traki vai netraki tas viss ir!